PISTĀCIJAS!

Botāniskā izpratnē tas nav rieksts, bet pistāciju koka kauliņauglis. Pistācijas pastāv virs zemes jau 80 miljonus gadu. Mūsdienās lielākās ražas iegūst Irānā, Turcijā, ASV, Afganistānā, Pakistānā, Indijā, Grieķijā, Itālijā. Sākas septembrī – rieksti tiek novākti ar rokām vai mašīnām. 

Ir liela bīstamība, ka var rasties aflatoksīni, šī iemesla dēļ pistāciju apstrāde ir jāveic ļoti ātri –  atdala ārējo augļa mīkstumu. Čaumalas ar kodoliem tiek peldinātas ūdens vannā-gatavās pistācija nogrimst, negatavās- uzpeld un tiek atdalītas kā nederīgas. Derīgie rieksti tiek kaltēti. Atdala dabīgi atvērušās pistācijas no neatvērušām. No neatvērtajām pistācijām iegūst pistāciju kodolus. Ja no tiem atdala sārto miziņu, iegūst zaļus pistāciju kodolus. Visiemīļotākā uzkoda ir- grauzdētas, sālītas pistācijas.

VESELĪBAS FAKTORS

Pistācijas veicina gremošanas sulu izdali. Stimulē zarnu peristaltiku, labvēlīgi ietekmē zarnu mikrofloru. Imunitātei – palielina organisma aizsargspējas, veido antivielas. Smadzeņu darbībai paaugstina prāta spējas.